13. Jūlijs 2014.

Mana pēdējā svētdiena Berlīnē pirms prombraukšanas bija paredzēta ļoooti darbīga, bet beidzās tas viss ar to, ka es piecēlos tikai ap 11:00 un 4 apskates objektu + n-to sarakstāmo dokumentu vietā ar Elīnu aizbraucu apskatīt pamestu atrakciju parku, par kura apmeklēšanu jau biju zaudējusi cerības.

Ierāpāmies caur caurumu žogā un pēc pāris plastmasas gulbjiem mūs pieķēra apsardze, kurai gan veikli angliski (jo šo valodu daļa vāciešu pārvalda ļoti slikti) iestāstījām, ka meklējām pavisam citu parku un šajā ieklīdām kļūdas pēc. Aizvadīja mūs līdz vārtiem. Bet mani tie pamestie dinozauri nelika mierā. Apgājušas gandrīz jau pilnu loku, ieraudzījām, ka caur kokiem parka iekšpusē spīd kaut kas, kas nav tik baltā krāsā kā gulbji. Un viss. Prātā iesējās doma, ka tie ir meklētie izmirušie dzīvnieki. Elīna ar žogiem uz Jūs, bet man žogs prātā ir mazākais šķērslis, kas varētu šķirt no iekļūšanas kaut kur. Tā nu es devos džungļos meklēt dinozaurus, kamēr Elīna vaktēja ārpusē. UN BIJA!!! Kā arī palielāka apmeklētāju grupa, kas gan īpaši nestraucās par manis piesauktajiem apsargiem un staigāja apkārt ar košiem lietussargiem un vīna pudeli. (laikam jau poļu meitenes)

Un vakarā - Vācijas uzvara pasaules futbola čempionātā ar ērģeļu pavadījumu Babilonas kinoteātrī!

5. Jūlijs 2014.

Sestdiena. Nu kurš students sestdienā un vēl vasaras vidū jūlijā dodas uz semināriem. Bet tieši 2 pēdējās Berlīnē pavadāmās nedēļas ir Pieminekļu aizsardzības kursa semināri Potsdamā. Vakar no 10:00-16:00 staigājām pa pilsētu (mana 5. reize Potsdamā), taču šoreiz arī man bija kas jauns. Jaunas ēkas un, protams, ļoti plašs to vēstures, rekonstrukcijas utt. apraksts. 

Un sestdien arī tas pats. No 10:00-16:00 Šarlotenhofas pils (jā, arī atrodas Šarlotenburgas pils dārzos, bet nostāk no Sansusī), Romiešu pirtis, Hipodroms. Ļoti skaistas pils iekštelpas (beidzot tieku arī kādā pilī iekšā). Visiespaidīgākā bija pēc romantisma sāgu saklausījušā karaļa vēlmes izbūvētā telts istaba.

Pēc visiem referātiem, referenti bija tik priecīgi, ka viss beidzies (kā es viņus nākošajā sestdienā sapratīšu), ka cienāja pārējos ar vegāniskiem keksiem un Sarkangalvītes (Rötkopchen) zemeņu šampanieti.

Un tad... Un tad es vēl saņēmos savam pēdējo dienu neapskatīto objektu apmeklējumam. Šoreiz - Berlīnes Botāniskais dārzs, kas atrodas pie pašas universitātes un esmu tam neskaitāmas reizes braukusi garām ar riteni un autobusu, bet ne reizi neesmu bijusi iekšā.