Ja tā apdomā, tad šī nedēļa man pagājusi pat trakāk par ierasto oktobra otro nedēļu, kad, svinot savu dzimšanas dienu, ballītes ar dažādām draugu kompānijām ievelkas 2 nedēļu garumā.
Pirmdiena iesākta ar vilku baru jeb kursa/bedres biedriem "Alā". Labajā stūrī mana pirmā medalus 3 litru krūka - trenējoties Oktoberfestam Berlīnē ;)
Otrdiena ar meitenēm, kas izvērtās negaidīti trakulīga(?) (jo sen nav būts 5 bāros vienā vakarā, neskatoties uz to, ka nākošā diena visiem jāstrādā, jādežūrē diennakts operāciju zālē un jāpieskata bērns)
Zanes sintētiskā izvēle :)
Trešdiena darbā ar kolēģiem un darba virtuvē uzražoto tiramisū, kurš gan pēc tāda negaršoja (spriežot pēc itāļu Kristiana saudzīgā jautājumkomentāra, ka "Tu laikam tur neliki kafiju?", kaut gan, protams, cepumi bija mērcēti kafijā)
Visbeidzot pēdējais vakars ar paredzēto mantu kravāšanu un fona atvadām no mazajiem draudziņiem, kas gan izvērtās par Žeņa virtuves skapīšu vēršanu vaļā ar jautājumiem: "Mmm, šampanieša glāzes, Tu šīs uz Jēkabpili vedīsi? Varbūt es varu savākt?"
Žeņa gan bija parūpējies arī par ēdināšanu un ieradās ar garšīgu ābolpīrāgu, kuram klāt uzradās viņa atrastie gardumi no manas saldētavas - saldējums un meža zemenes cukurā.
Asumiņam virtuves kambaros atrastie marinētie čiekuri, kurus vecmamma kādreiz bija iedevusi joka pēc. (Garšo saldi, bet zobi līp no sveķiem)
Šī visa rezultātā kravāšanās notika izbraukšanas dienas rītā un "ievilkās" 4h pēc izbraucamā laika. (mans ierastais kavēšanas koeficients x prom pavadāmā laika koeficients x attāluma koeficients saka, ka 4h ir neticami maz).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru