Nakts lidojums 10h.
1:30 Lidmašīna gatavojas pacelties, kalsns, kalsns (nu kā no Irākas kalniem), iesirms vīrs ar ūsām smilškrāsas biksēs un baltā kreklā pēkšņi pieceļas, lai kko ieliktu augšējā nodalījumā. Stjuartes panikā kliedz, skrien, līdz vīrs apsēžas, lidmašīna tūlīt arī paceļas. Vīrs turpina nervozi trīties savā krēslā. Es uzmanīgi vēroju un prātā apdomāju 10 variantu, ko darīt teroristu sagrābtas lidmašīnas gadījumā.
2:30 Pasniedz vakariņas. Turpinu novērot pretī sēdošo ģimenīti. Izskatās, ka vīrietim līdzi 3 dīvaina paskata sievas. Apģērbs kā islamā - garās bikses, virsū neuzkrītošas krāsas garais mētelis, bet lakati ap galvu krieviski puķaini (šādu stilu redzu pirmo reizi), pēc sejām neizskatās tipiskas musulmanes. Vīrs tikpat nervozi ēd, sievas ķiķina. Pēc vakariņām visi gatavojas guļai, vīrs pēkšņi iekārtojas krēslā tupus, spilvens klēpī, virs galvas uzsedz segu. Mēģinu saskatīt aizdomīgus objektus viņa rokās.
5:00 Guļu, līdz pamostos apkārt skraidošo stjuaršu dēļ, kuras visiem guļošajiem liek piesprādzēties. Un tūlīt arī sāk pamatīgi kratīt lidmasīnu. Ieslēdzu sēdekļa displejā informāciju par lidojumu. Nomierinos, ieraugot, ka apakšā Himalaji, tas vismaz kratīšanai ir saprotams iemesls.
8:30 Stjuartes modina ar brokastīm. Vīrietis arī no rīta uzvedas nervozi, sievām parādījusies aizdomīga izskata spilgti rozā mugursoma, kas kādas 5 reizes tiek likta pie vīra sēdekļa, tad atpakaļ pie sievām. Pašas sievas arī sāk nervozi uzvesties - ceļas, iznāk ejā, atkal atgriežas sēdeklī, lai palaistu stjuartes ar ratiņiem. Bažīgi vēroju, pie kā paliek rozā mugursoma. Viena sieva dodas uz lidmašīnas aizmuguri, pārējām saka kko perfektā angļu valodā. Atlikušās turpina sarunāties man neatpazīstamā valodā.
9:00 Atkal ieslēdzu lidojuma karti, lai redzētu, kura valsts atrodas zem mums un vai tā varētu būt valsts, virs kuras derīgi spridzināt lidmašīnu. Kartei īsti nerāda nosaukumus. Par laimi Arābu līcis nav tālu un Islamabada jau aiz muguras. Paralēli navigācijā tiek rādīts lidmašīnas novietojums pret "melno kvadrātu" - Kaabu.
Iepriekšējā laika skaitīšana tiek nomainīta uz vietējo. Atkal 5:00, lidmašīna piezemējas, vīrietis atplēš vakariņās neapēsto korejiešu kimčī paciņu, priecīgi sarunājas ar pārējiem - jaunākiem un izskatīgiem musulmaņu vīriešiem un man sāk rasties pārliecība, ka šis ir bijis viņa pirmais lidojums.
5:30 Ar ļoti vainīgām acīm Qatar airways darbiniece paziņo, ka no manas valsts nevar dabūt vīzu "on arrival". 20h tranzīta zonā var sākties!
Es ceru, ka pa šo laiku Krievija nepaspēs iekarot Latviju un man nebūs filmas "Terminal" liktenis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru