Ungāru salami, ko atvedusi Marta
Rīts iesākas ar pilnīgu saslimuma sajūtu. It kā sāku gatavot brokastis, bet beigās ap 9:00 nolemju, ka vismaz rīta nodarbību izlaidīšu, lai arī tieši tajā jāsamaksā par pavasara brīvdienu studiju izbraukumu uz Venēciju, taču nākošā lekcija nenotiek un 4h sēdēt universitātē slimai, gaidot 4h garo vācu valodas nodarbību, šķiet pārāk nežēlīgi pret sevi. Beigās izlaižu arī vācu valodu ar visu kontroldarbu, jo pa dienu drebinos no temperatūras, svīstu guļot un dzeru n-tās tējas krūzes, pamācīties pavisam nav spēka. Tā arī diena paiet - veselības uzlabošanas pasākumos. Timurs, uzzinājis, ka esmu slima, sola atnest augļus, bet man joprojām vēl ir turku tirgus mango. Toties atbrauc Marta no Ungārijas un atved... SALAMI. Uz pārspīlēti "auglīgās" un "tējīgās" dienas, tas, kā arī vakara sarunas virtuvē ar Aliu un Evī, atgriež dzīvē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru