Sniegs Berlīnē
No rīta, protams, panika. Vienu roku kaut ko rakstu, otru - cenšos iedarbināt pēc Jaunā gada uz Berlīni atvesto printeri, kas nezin kāpēc nestrādā, kaut gan draiveri it kā vakar vakarā automātiski lejuplādējās. Beigās skrienu ārā, lai paspētu lekcijas sākumā, kurā jāprezentē referāts, pie pasniedzējas izdrukāt tēžu lapas (viņa ierosinājusi). Izskrienu pēdējā mirklī un apstulbstu - SNIEGS Berlīnē! Braucu ar riteni (jo autobusam nav laika) cenšoties nepaslīdēt. Universitātē ierodos tieši lekcijas sakumā, bet pasniedzēja aizsūta pie sekretāres. Pa ceļam un arī lekcijas gaitā vēl rakstu, meklēju vajadzīgo un TAS moments ir pienācis. Lasās grūti un pasniedzēja vienā brīdī pārtrauc, lai es nestāstot par vēsturi, bet pievēršoties būvformām, par ko, man, protams, gandrīz nekā nav bet beigās viņa smaida. Jūtos atvieglota. Samaksāju par Venēcijas izbraukuma semināru un dodos otro reizi mūžā uz fakultātes ēdnīcu pēc brokoļiem, jo no rīta nav bijis laika paēst. Un tas sniegs! Kopā jūtos kā citā pasaulē - viss balts, jebkurš darbs universitātē, kas naktī šķita pasaules gals, šķiet uzrakstāms utt. Vēl gan tikai vācu valodas kontroldarbs par darbības vārdu pagātnes formām, kuras, protams, neesmu iemācījusies. Taču pie durvīm zīmīte, ka 4h ilgā nodarbība atcelta! Kur nu vēl laimīgāku sajūtu. Dodos mājās vēl pa gaismu, nosūtu steidzamo pastu un dzīve šķiet skaista.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru