Tējas galds ar zefīriem pie Timura
Mājās pēc karnevāla esmu ap kādiem 5:00 un noguļu līdz 15:00. Apziņa, ka jāmācās gleznas, par kurām nav ne jausmas, tieši kuras, jo neesmu semināros pierakstījusi, par kurām no visām padsmit, mēs nodarbībā runājam pastiprināti. Timura atsūtītais saraksts arī neder, jo viņiem ir cita pasniedzēja, taču tieku uzaicināta uz tējas vakaru. Ierodos ar krievu un latviešu zefīriem, lai pierādītu, kas garšīgāks. Nu it kā latviešu, bet mans krievu neesot īstais. Runājam par mākslu, antropoloģiju, kultūru atšķirībām, to, ka jāmeklē jauna dzīves vieta un varbūt varam meklēt kaut ko kopīgi, lai nebūtu galīgi nepazīstami kaimiņi. Sarunāju, ka savas mantas, brīvdienu laikā varu atstāt arī pie viņa istabiņā, ne tikai pie Alberta, līdz Timurs pēkšņi ierosina iedzert konjaku! Viņa draugi visi atrodot aizbildinājumus, bet laikam jau es šķietu kultūrā tuvāka. Dzeru no ļoti mākslinieciska galvaskausa šota. Pēc lūguma iemācu "Par veselību, par mīlestību, par draudzību". Un tad jau tēmas nomainās uz gruzīņu tostiem un to, kā pareizi šņabis jādzer - paostot rupjmaizi un uzkožot marinētu gurķi. Tikai pirms pusnakts esmu atpakaļ savā istabiņā. Apņemšanās mācīties gleznas gan nepalielinās. Beidzas ar powerpointu apskati un ~ 15 ticamāko iespējamo gleznu izvēli mācībām no rīta.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru