Korejiete, latviete, spānis
Naktī literatūras lasīšana mijas ar domu pagulēt. Tā es paguļu un ceļos, paguļu un ceļos, jo lasot acis pašas par sevi veras ciet. 9:00 no rīta beidzot saprotu, ka jāsāk rakstīt, lai pirms semināra, kas sākas 14:00, paspētu iedot spāņu Sandrai izlasīt un izlabot kļūdas, jo viņa mācījusies vācu vidusskolā. Beigās knapi, knapi. Sandra labo ļoti maz (tātad interneta tulkotājs no angļu valodas uz vācu, tulko labi), izņemot galvenos diskusiju jautājumus, kur nav skaidrs, kas Doma baznīcai ar jumtu un ielāpiem, un kā to vāciski pateikt, bet kaut kā jau vienojamies par teikuma uzbūvi. Turklāt beigās atrodu vēl vienu diskusiju jautājumu - vai vajag liftu tik vēsturiskā ēkā! Seminārā esmu 3. tāpēc pa apmēram 1 h ilgo laiku paspēju arī no AIG dabūtajām fotogrāfijām salikt prezentāciju, pie sevis izlasīt visus vācu vārdus, par kuru izrunu šaubos. Pirms uzstāšanās brīdinu, ka neesmu vāciete. Vārdi nedaudz ķeras, bet beigās visiem ļoti patīk prezentācija, kursabiedrene paslavē, ka daudz laika pie skanera esmu sēdējusi (kā tad), profesoram un citai kursabiedrenei patīk, ka esmu varējusi piedalīties diskusijā, atbildot uz jautājumiem. Vakarā ar spāņiem un Haneulu dodamies uz spāņu restorānu. Gribu vīnu, lai atietu. Paēdu garšīgāk kā visā Berlīnes laikā + tiekam pie bezmaksas olīvju, tortiļju uzkodām + kad rēķins apmaksāts, pavecā spāņu oficiante prasa, vai gribam bezmaksas alkoholu (gan jau runāšana spāniski nostrādā). Tieku arī pie Lauras spāņu šņabja šota. Viss šķiet tik priecīgi. Pat zagļa un policijas pakaļdzīšanās aina, izejot no restorāna. Kamēr tieku kojās, pārējie jau devušies uz klubu. Noeju īsu brīdi līdz koju bāram, kur pilns cilvēku, un dodos izgulēt neizgulēto.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru