Šodien 10:30 jābūt pie tās pašas vakardienas zāles, kur būs izlikti saraksti ar uzvārdiem pa līmeņiem. Jau trešā diena Berlīne lietaina, turklāt citas dienas skolā būs jābūt jau 9:00 vai pat pirms, tāpēc nolemju nevis mēģināt aiziet kājām (kaut kad Latvijā skatījos, ka tas aizņemtu 1h 30min), bet braukt ar sabiedrisko transportu. Nu, lai rīt no rīta nekavētu, meklējot vajadzīgo.
Interneta kojās nav un izskatās, ka nav arī tik vienkārši to dabūt. Iespējams kaut kāds interneta pieslēgums pa 30 eiro mēnesī, vai arī mistiska izvēle "varat kooperēties pa vairākiem studentiem un maksāt 5-10 eiro". Īsti gan nevienu, ar ko kooperēties neredzu. Ir pāris studenti, kas dodas uz augstākiem stāviem. Sasveicinamies, bet vairāk neko. Mans stāvs arī tāds jocīgs. Vakarā kaut kādas durvis klaudzam dzirdēju, bet cilvēku nevienu satikusi neesmu. Virtuves ledusskapis arī tāds gandrīz tukšs. Pusizēstas mērces burciņa, pusizspiesta tomātu pastas tūbiņa. Pie izlietnes nomazgāts šķīvis ar piederumiem un plīts sānā neattaisīta alus bundža. It kā kāds varbūt te dzīvo, it kā varbūt nē. Interneta iegūšanu atlieku uz vakaru, bet no rīta jāmēģina bez interneta saprast, kā ar U, S bāņiem un autobusu tikt uz skolu.
Iepriekšējā vakarā, ejot izlūkot apkārtni, esmu pamanījusi 2 autobusu pieturas un safotografējusi visu informāciju, kas var noderēt. Katrā autobusa pieturā ir konkrētās vietas karte, apvilkta ar dzeltenu, un iespējams redzēt arī plašāku apkārtni.
Vēl manā rīcībā ir universitātē vakar iedotā universitātes apkārtnes karte, kur redzamas 2 metro (tā man gribas saukt visus transportus, kas uz sliedēm un brauc ātrāk par mūsu vilcieniem) pieturas. Izlemju, ka man vislabāk derēs Thielplatz pie universitātes. Tā kā vakar vakarā pētīt maršrutus nebiju spējīga, tad tagad no rīta ātri jāizdomā, kā no manām autobusu pieturām pie kojām tikt uz U bāni pie universitātes.
Berlīnē pastāv (hmm...) pat nezinu, cik transportu veidi, bet galvenie ir U-bānis (manā izpratnē metro - galvenokārt brauc pazemē), S-bānis (manā izpratnē metro virs zemes, citu izpratnē varbūt elektriskais vilciens uz podesta vai superātrs tramvajs, kaut gan, ja tā padomā, tad tramvaja sliedes es arī laikam esmu redzējusi, tātad ir vēl arī tāds) un autobusi (daži ir parastie bus, dažiem klāt M burts, nezinu, kāpēc).
Metro karte man ir Berlīnes tūristiem domātajā grāmatiņā. Autobusu pieturas esmu nofotografējusi vakardienas pieturā. Labi, ka Berlīnē arī rakstīts, ar kādu cit transporta veidu pietura krustojas. Izplanoju maršrutu:
* 187 autobuss no Halbauer Weg -> Innsbrucker Platz
* S41, 42 vai 46 bānis no Innsbrucker Platz -> Heidelberger Platz
* U3 bānis no Heidelberger Platz -> Thielplatz
Ceļam paredzu 2h. Ja nu kaut ko sajaucu, ja nu iekāpju nepareizi, ja nu nevaru atrast. Biļeti ceru nopirkt autobusā. Pastāv vairāki veidi: īso maršrutu (var nobraukt tikai pāris pieturas 1-4 (?)), parastā biļete, dienas, meneša. Un ir arī sadalījums pa zonām. Pats centrs ir A zona, rajoni (kā Purvciems utt.) ir B zona un tālākie gali, kā Dārziņi, Berģi utt. - C zona. Parastās biļetes attiecas uz AB zonu, C zonai jāpērk atsevišķi. Universitātes studentiem biļete sabiedriskajā transportā ir bezmaksas (droši vien Ušakova pēc maratona ārstēšanās atstātās sekas Berlīnē), bet tikai sākot no oktobra, kad oficiāli sākas mācības. Nolemju neņemt dienas biļeti pa 7,80 eiro, bet mēģināt iztikt ar 2 parastajām pa 2,60 eiro, jo tās paredz, ka no reģistrēšanas brīža (autobusā automātiski, bāņos pie automāta), drīkst mainīt transportus un braukt 2h, bet tikai vienā virzienā (nevis braukt no Purvciema uz centru turp un atpakaļ ar vienu transportu). Virzienā uz skolu es 2 stundās iekļaušos, bet atpakaļceļā, kad paredzēts nokārtot visādas formalitātes, paļaujos uz savu labo loģistikas spēju un ātro iešanu, lai 2h paspētu piereģistrēties (enrollment) mācībām unversitātē, noslēgt koju līgumu, sameklēt velo tirgotavas un nopirkt riteni, piereģistrēties Vācijā kā iedzīvotājai un vēl paspēt uz koju tutor pieņemšanas laiku, lai uzprasītu par internetu.
Autobuss izrādās piebraucis, kad izeju no kojām. Aizskrienu un saprotu, ka varēju arī neskriet, jo mana pietura ir galapunkts. Biļeti var nopirkt pie vadītāja.
Apsēžos un pamanu tādu kā veco ļaužu izklaides pasākumu (slimnīcas, ceļojumi, lauku mājas) katalogu ar resnu tanti uz vāka. Nojauta saka, ka iekšā jābūt arī kam noderīgam. Tā arī ir - pa vidu metro karte ar jaunāko informāciju, jo šogad, būvējot jaunu metro maršrutu, daži maršruti ir saīsināti. Šo arī viegli salocīt, jo intensīvi mainot transportus, ceļveža karte nav parocīga.
Izkāpjot no autobusa, noorientējos, uzprasu garāmgājējai, pamaldos pa pārsēšanās staciju gaiteņiem un viss ceļš nobraukts. Nonāku skolā pēc 1h 20min. Nu diez ko ātri nav. Plāns nopirkt riteni jācenšas īstenot jau šodien, lai ātrāk tiktu uz skolu, kā arī netērētu lieki naudu biļetēm. Universitātes ieteikums bija septembrim nopirkt mēnešbiļeti, kas maksā 78 eiro, bet ritenis sanāk gandrīz tik pat, toties taustāms ieguvums paliek man.
Skolā, gaidot parādamies rezultātus, atkal šķiet - visi viens otru pazīst, izņemot mani. Pēc brīža pamanu, ka kāds pasniedzējs līmē sarakstus. Pēc laika, kad citi jau sākuši staipīt kaklus pie stendiem, pieeju sameklēt sevi. K... L... Lejina Ieva - A2/B1 !!! Nu kā tas var būt. Man šķiet, ka es vakar tik slikti runāju, ka mani ielikuši tik augstā grupā līdzjūtības dēļ.
Studentu nonākšana līdz kabinetiem notiek izsaukšanas kārtībā. Nostājas pasniedzējs un sauc vārdus (vismaz cenšas). Vistrakāk iet ar āzijas Juhaņdzī utt. Interesanti, ka A0 grupā (jā, ir arī tik slikti), visi tikušie ir aziātu izcelsmes. Taču arī B2 grupā ir daudz aziātu. Man gan šķiet, ka liela problēma ir viņu klusā un kautrīgā runāšana, pēc kuras vispār nevar neko saprast, kādā valodā tikko kaut kas bijis.
Vēl interesants mirklis iestājas pēc pasniedzējas izsauktās studentes: "Elizabete Teilore". Visi dziļi ievelk elpu... Ir klusuma mirklis un gaidas... Un tad pēkšņi iznirst milzīgā Elizabete. Visi izelpo.
Manu vārdu, protams, pasaka nepareizi. Tikai ar otro reizi saprotu, ka tā laikam esmu es. Savācamies visi un dodamies uz kabinetu. Sasēžamies pie pa 2 sastumtiem galdiem pa četri. Izvēlos sev simpātiskāko kompāniju un pievienojos. Pasniedzējs uzraksta savu vārdu. Man izskatās pēc Janis. Vai tā varētu būt? Nekādi nevaru atšifrēt to pirmo burtu. Pirmais uzdevums ir nointervēt blakus sēdētaju. Un ieteikums nerunāt savā starpā jau pazīstamiem, lai ir interesanti. Tā es iepazīstos ar Amēliju (Amalie). Izskatās pēc Nikolas Kidmenas filmā "Hours" un Odrijas Tatou krustojuma. No Dānijas. Prasot intervijas jautājumus, Amēlija cenšas pateikt pēc iespējas vairāk pa virsu, kā pati saka, lai vairāk jārunā. Man jau šķiet, ka mana vācu valoda ir šim par grūtu, bet beigās par abām + viņas dāņu - vācu valodas vārdnīcas palīdzību, izrunājam diezgan daudz. Būtībā ar to arī stunda beidzas, jo šodien, saistībā ar grupu dalīšanu, lekcija ir krietni īsāka.
Mūsu ārpus nodarību izklaides rīkotajs paziņo, ka sakarā ar lietaino laiku, kopīgais pasākums Alus dārzā šodien atceļas, bet būs rīt pēc paredzētā "Oh, boy" kino seansa. Reģistrēšanās studijām sākas no 14:00-18:00, bet ir tikai 12:30, tāpēc man ir laiks tikt beidzot pie interneta.
Sameklēju norādi "Internet pool" un dodos uz datorzāli. Apsēžos, gribu rakstīt lietotājvārdu un paroli no vakardien izdalītās aploksnes, bet saprotu, ka neko nesaprotu, jo priekšā man ir Apple dators un man nav ne jausmas, kā ar šo dabūt kko ielogošanās lapai līdzīgu. Paveros apkārt - visur vieni āboli. Kaut kas nešķiet kārtībā. Blakus telpā, manuprāt, bija arī normālie datori. Un tā arī ir. Universitāte ļoti demokrātiski ierīkojusi 4 zāles, 2 tiem, kas ar strādā ar parastajiem, un 2 tiem, kas ar Apple. Internetā tieku. Sameklēju googlē informāciju, ka lietotus riteņus var nopirkt Turku tirgū, kā arī tādā kā www.ss.lv portālā: http://berlin.de.craigslist.de/bik/
Noskatu riteni pa 30 eiro no francūža, kurš drīz pamet valsti un nosūtu e-pastu, jo telefona numurs nav norādīts. Rakstu, ka interets man nav pieejams, tāpēc varam tikties, ja viņš man uzzvanīs. Googlē sameklēju norādīto rajonu, kā arī visus pārējos, kur man šodien darīšanas. Reģistrācija studijām ir pa ceļam no universitātes uz metro. Koju līgums pie Zoodārza, ritenis no sludinājuma kkur Berlīnes ziemeļos, Turku tirgus Austrumos, patstāvīgās mājvietas reģistrēšana Berlīnē - netālu no kojām. Turklāt darba laiki visiem līdz 18:00. Koju tutor pieņemšanas laiks no 18:00-20:00. Tieši kā visu citu jau izdarot.
Eju reģistrēties. Erasmus birojs atrodas privātmājā. Iekšā, izrādās, visi valodu kursu studenti. Izrādās, ka sākumā man ar iedotu tādu kā kredītkarti, iemaksas automātā jāsamaksā nedaudz virs 200 eiro socialā iemaksa. Pats bankomāts atrodas nākošajā metro stacijā (cik gan pārdomāti no vāciešu puses). Uzņemu tempu un kājām ejot apsteidzu vairākus bariņus. Kā nekā man viss kas līdz 18:00 jāpaspēj. Nokļūstot atpakaļ, neliela rinda un tieku pie vispārējas informācijas. Man uzdāvina Freie Universitātes somu un piekodina aizpildīt dokumentu, ar kuru es no Vācijas valdības par studiju uzsākšanu, dabūšu 50 eiro. Nu jēga, protams, sākumā kaut ko samaksāt, lai no šīs naudas 50 eiro man atdāvinātu atpakaļ + somu :)
Lai veiksmīgi nonāktu visos galapunktos, nebraucot ar vienu transportu abos virzienos, nākas daudz pārsēsties. Toties iepazīstu visdažādākās stacijas. Augstāk esošā ir visgreznākā. Pat pārsteidzoši.
Jo visas pārējās ir pavisam parastas. Funkcionālas un nekā lieka.
Rajoni arī visdažādākie. Ir arī mūsu Purvciems un Pļavnieki.
Pie Zoodārza zem S bāņa izvietoti jauki krodziņi.
Kojās veiksmīgi reģistrējos. Runāju angliski, bet koju pārstāvei diez ko neiet, stāstot par to, ka man bankā jādabuj konts. Es nesaprotu, kāpēc. Beigās saku, lai runā vāciski. Tad izrādās, ka man Vācijā jāreģistrējas kā patstāvīgai iedzīvotājai. Ar koju līgumu jāiet uz tādu kā iedzīvotāju reģistru + jādabuj bankas konts, laikam jau sociālajai iemaksai, ko samaksāju. Lai vai kā, to atstāju uz vēlāku, kad būšu attiecīgajā rajonā, un dodos riteņa meklējumos.
Sludinājuma puisis nav atsaucies, tāpēc braucu meklēt Turku tirgu pie Kottbusser Tor. Braucot metro, man pretī sēž jauns turku puisis ar meiteni, kurai ļoti uzkrītoši uzkrāsotas melnas acis. Puisim hormoni vārās, izskatās, ka nevar nociesties līdz mājām. Meitene gan cenšas ievērot pieklājību un ņem nost viņa rokas, kad tās cenšas visādi tikt klāt viņas krūtīm utt. Izkāpju galapunktā... un izrādās, ka tie bija tikai tādi priekšvēstneši tam, kas notiek te! Pilns ar turkiem un pilns ar riteņiem. Hipsteru un turku paradīze. Sākumā cenšos pa ieliņām atrast kādu veikalu, kur tirgo "2 hand bikes", bet atrodu tikai tādus, kur speciāli rakstīts, ka šādus netirgo. Nedaudz nobīstos no turku puišiem, kas pie kāda veikala, mani ieraugot, sāk rādīt kkādus zīmīgus žestus, sitot dūri pret plaukstu. Steigšus cenšos atrast pašu tirgu. Vēlreiz izlasu zīmīgās norādes un te nu viņš ir!
Pārsteigumā ieplešas acis. Šķiet, ka visur ir turki, visi kaut ko bļaustās, "šis un tas, tikai 2 eiro, dāmīt, pavisam svaigi tomāti, tikai 1 eiro..". Un ne jau tikai augļi un dārzeņi. Bet AUDUMI! Skaisti! Lēti! Jau nolūkoju sev aizkarus, taču, tā kā neesmu mērījusi garumu, iegādi atstāju uz citu dienu. Toties atrodu pašus aizkaru āķīšus 100 gab. pa 2.50 eiro. Tad arī sāku pamanīt, ka ne visi tirgotaji ir turki. Ir arī daudz parastu vāciešu. Tie gan nebļaustās, bet tirgojas tāpāt.
Ar audumiem vēl pārsteigumi nebeidzas. Ir arī metāla rīku pārdevēji, pie kuriem iespējams iegādāties visdažādākos rīkus... zobu apskatei! Interesanti gan, kas to visu pērk - zobārsti, vai pacienti entuziasti, kuriem slikti zobi vai paranoja par tādiem?
Tirdziņa galā pēkšņi atskan mūzika. Tā kā reps, deju mūzika u.c. Uz ielas pilns ar saslēgtiem riteņiem un visvisādiem šim rajonam iederīgiem dīvaiņiem. Nu tāda hipsterlandija - Andrejsala vai Vefs.
No prieka par lētajām cenām, iegādājos dārzeņus. Nogaršoju degustācijai uzlikto mango. Nu TIK GARŠĪGS!!! To gan nenopērku, jo piedāvā 2 par 1 eiro, bet es neesmu pārliecināta, ka tik daudz varēsu apēst. Izskatās, ka tirgus iet uz beigām, jo pārdevēji cenšas atbrīvoties no neizpārdotās preces. Kāds pārdevējs ar milzu maisu banānu man kliedz kaut kādu neticamu cenu. 1 eiro par kādiem 3 kg? Bet jau atkal - eju garām, domādama, ka tik daudz jau nebūs kur likt, kaut gan pārdevējs nepadodas un laiž cenu vēl zemāk.
Pilnas rokas iepirkumu maisiņu. Nolemju tomēr meklēt velo tirotavu, jo tirgū ir tikai velo aksesuāri. Iemaldos ieliņā gar kanāla otru krastu, pretī tirgum. Kafejnīca pie kafejnīcas, visās sēž jauni cilvēki. Bauda vakaru. Daļa izskatās pēč piedzīvojumu meklētājiem, kā puisis uz busiņa jumta.
Riteni tā arī nedabuju. Kādā jauno riteņu veikalā uzprasu pēc lietotajiem, mani nosūta citur, kur pārdevējs par mani smīkņā, ka lietotu riteni par 60 eiro nevar dabūt. Otrā vietā tas pats, esot ap 150 eiro. Šķiet, ka viņus uzjautrina arī mana angļu valoda, ne jau nepareizības dēļ, bet gan tūristiskā tēla. Nolemju turpmāk runāt vāciski. Censties.
Tirgus apmeklējums ir ieildzis, nu jau man jāpērk trešā biļete un jācenšas vispār paspēt uz tutor pieņemšanas laiku. Pa dienu braukājot, jau esmu iemanījusies metro līnijas nomainīt diezgan ātri. Paspēju uz pieņemšanas laika pēdējām 15min, taču uz durvīm rakstīts, ka šodien pieņemšana beigusies. Nākošā tikai pēc nedēļas. Izlasu visu informāciju par internetu, kas salīmēta uz durvīm, un kaļu plānus, ka jāņem dārgais pieslēgums, kas vēlāk jāpiedāvā kaimiņiem, kad nu tādi uzradīsies. Iepazīstos arī ar citu informācijas dēļu saturu. Par trenažieru zāli, par veļas mazgāšanu, par visādiem IKEA priekšmetiem, ko studenti, kas izvācas, tirgo. Vēl izlasu visu kaimiņu kāpņu telpas iedzīvotaju uzvārdus, secinu, ka latviska nav, ir tikai pāris krieviski. Tātad kojās no Latvijas būšu vienīgā.
Beidzot esmu nonākusi līdz savai virtuvei, kurai pretējā saimnieko puisis ar meitenēm. Sasveicinos. Puisis prasa, vai es esot klauvējusi pie viņa durvīm. Tā kā samulstu, jo es jau nezinu, kuras ir viņa. Ja nu šis ir tas tutor, tikai citā kāpņu telpā iemaldījies? Izrādas, ka nav, dzīvo manā gaitenī. Puisi sauc Daniels un viņš šeit ir kādus 7 (?) gadus. Esot arī te dzīvojusi kaut kad viena meitene no Latvijas, tātad vismaz es neesmu pirmā. Daniels kaut ko ieminas par internetu. Es prasu, vai viņam ir. Viņš atbild, ka jā un varot man pieslēgt!!! Nedaudz paslēgā kaut kādas lapas, uzprasa manu vārdu un IR. MAN IR INTERNETS KOJĀS!!! Pa 7 eiro mēnesī. Vismaz, ja ne riteni, tad otru svarīgāko lietu šodien esmu paveikusi!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru