Tā kā grupas darba ekskursija paredzēta 7dien, šodienai neviena uzaicinājuma, kur doties, nav, bet vakar turku tirgus jau bija beidzies, pirms es paspēju dabūt mango, par kuriem sapņoju jau kopš pirmās tirgus apmeklēšanas reizes, tad nolemju doties uz Winterfeldtmarkt (ziemas lauka) tirdziņu, kas aprakstīts ceļvedī kā īpaši jauka apmeklēšanas vieta sestdienā.
Laukā no mājas dzen arī kāda cita, nopietnāka problēma, jau pirmajā riteņa nopirkšanas dienā, ar kaju esmu aizķērusi ķēdessargu (?), kas tagad ir tā atlocīts, ka braucot rada griezīgu skaņu, strīķējoties gar pedāli. Pa dienu braucot vēl var pieciest, bet vakardienas nakts braucienā, skaņa izplatās pa kluso apkārtni un, manuprāt, tikai var pievilināt kādu nelabvēlīgi noskaņoto. Tāpēc esmu apņēmusies apmeklēt arī kādu saimniecības preču veikalu (parastajos skrūvgriežņus neesmu manījusi) un pie reizes IKEA (kā gan es to varu neizmantot, ja šobrīd līdz tam varu aizbraukt ar riteni).
Tā nu es izpētu googlē ceļu, safotografēju, un dodos. Liels ir mans pārsteigums, kad izrādās, ka ātrākais "veloceliņš", par kuru google mani grib izvest, ir netālu no kojām esošajam gaisa tiltam pa leju ejošā dzelzsceļa nomale. Atgādina nedaudz posmu starp Rīgas Centrālstaciju un Vagonu parku, bet nu gan jau Berlīnē šeit nav tik nedroši.
Tā nu es braucu, cenšoties izvairīties no lielajiem akmeņiem, kas atrodas uz grants celiņa, līdz pēkšņi gandrīz no aizskatīšanās arī vienam no tiem uzbraucu. Jo aiz žoga pēkšņi parādās aitas. Aitu bariņš, kas rāmi noēd zāli. Ar to vēl nepietiek - aiz aitām plešas diezgan liela teritorija ar saules paneļiem. Ir arī uzraksts vāciski, jo gan neizlasu. Varbūt aitas tiek turētas, lai "nopļautu" zāli un tā neaizsegtu saules paneļus?
Pēc brīža starp mani un dzelzceļu parādās dārziņi un pirmais Vācijas dārza rūķis!
Kā arī pirātiski noformēts bērnu spēļu laukums mazdārziņā.
Šprē upes pietekas vai attekas viens no daudzajiem tiltiem.
Nedaudz pa ceļam apmaldos, jo nobraucu nepareizajā ielā, toties izdomājusi savu ceļu, nonāku pie pēc izskata diezgan aizdomīga rajona. Tunelis zem ielas?
Un otrā pusē pavisam negaidīti skaļi turku kliedzieni "eine Kiste nur eiro", kas nebeidzas. Daudz krievu tautības cilvēku, visi par kaut ko bļaustās. Šķiet, ka arī cenas nedaudz augstākas, taču negaidīti tieku pie tik kārotajiem mango, turklāt šeit vēl izdevīgāk kā Kroicbergā - 3 mango pa 1 eiro. Un TIIIIK garšīgi!!!
Turpinu braukt uz "īsto" tirdziņu, līdz ceļš ved cauri milzu daudzstāvu mājas tunelim.
Paskatos uz sāniem un acis no pārsteiguma pat nesaprot, ko redz. Gandrīz katrā dzīvoklī pa satelītšķīvim.
Bet nejau parastie baltie, kā Pāvilostā, bet gan apdrukāti. Sākumā ar sajūsmu skatos, kādas gan intereses ir nama iemītniekiem - saulrieti pie jūras, zilas lagūnas, arī kāda daiļava peldkostīmā.
Līdz pamanu, ka nav jau tik bezpersoniski. Pēc turku tējas krūzes uz viena no šķīvjiem spriežot, turki uz satelīta labprāt arī drukā savus jaundzimušos, bērnu izlaiduma foto, ģimenes foto, kāzu foto. Visa māja kā viens liels fotoalbūms!
Netālu no tirdziņa arī savāda arhitektūra.
Pēkšņi skatu piesaista trīs draugu bariņš, kuri visi ir ar... nē, ne aliņiem, bet bērnu ratiņiem un mazuļiem tajos, vai uz rokām! Neatceros, kas tā par filmu, kuras treilerī 3-4 vīrieši, nokrāvušies ar visvisādām bērnu mantām un ratiem, ļoti svarīgi dodas pastaigā, bet skats līdzīgs. Brīnišķīgi!!! Skaidrs, kurā valstī jāmeklē bērnam tēvs, lai māmiņa var netraucēti iepirkties :)
Tirdziņā visādi brīnumi. Arī visdažādākās cepumu formiņas - pat ar Berlīnes ģērboni.
Nemaz jau nerunājot par visvisādu dzīvnieku figūrām un slavenām būvēm, ieskaitot eifeli.
Ir gan parasti dārzeņu tirgotāji, kā parastā turku tirgū, gan mājražotāji kā Kalnciemielā, gan vienkārši kūciņu cepēji tirdziņu stilā.
Mazais turks tik prasmīgi ar rokas spiedi pagatavo svaigi spiestu sulu, ka man rodas slāpes. Diemžēl, kamēr rindā tieku līdz savai kārtai, mazo censoņu nomainījis daudz reižu pašapzinīgākais un iznesīgākais lielais brālis, kurš gan aiz pašpārliecības un nevērīgās sevis demonstrēšanas kāres, vairs nestrādā tik rūpīgi.
Bet pie sulas tieku. Un pie dīvaina, bet garšīga turku spinātu-siera plāceņa, arī.
Rajons gan tāds savāds. Pēc kartes skatoties atrodos Šūnebergā, bet turku daudz, grafiti arī kā Kroicbergā.
Atpakaļceļā esmu izpētījusi ceļu līdz tuvākajam IKEA veikalam. Braucu, braucu, un pēkšņi nonāku tādā kā būvniecības veikalu mekā. Bauhaus, IKEA un vēl mazāk pazīstami veikali. Nolemju, ka sākumā jāsāk ar Bauhaus, kas ir kā Depo, jo tur noteikti būs skrūvgrieznis manam ritenim, kas turku tirgū (pat pie zobārstniecības rīku tirgotājiem), nav atrodams. Tā arī ir. Tikai viss tik dārgs. Beigās gan atrodu 2 pilnīgi vienāda izmēra skrūvgriežņu komplektu, tikai gažāda garuma rokturiem, lētāk kā pārējie atsevišķie skrūvgriežņi. Vēl iegādājos stiepli, lai sliktākajā gadīumā ķēdessargu būtu ar ko piesiet.
Vai man vienīgajai šķiet dīvains šī maz-traktora noformējums? Sajūta, kā būtu bērnu notriecis.
IKEA sarakstu un aplūkoju savas sapņu dzīvokļa mēbeles, taču iegādājos atkritumu spaini, kā nav kojās (nedaudz vairāk par 1 eiro) un smieklīgi lēti tik iemīļoto māju tējas krūzi pa 0,38 eiro!!! Nu KĀPĒC LATVIJĀ NAV IKEA???
Izrādās, ka mans jaunais transportlīdzeklis ir gatavs arī lielākas kravas pārvadāšanai (gribēju gan nopirkt arī IKEA Lack galdiņu pa 4 eiro, bet nu varbūt pagaidīšu savu metro-autobusa biļeti, jo tādus gabarītus gan būtu pagrūtāk piestiprināt pie velo).
Pa ceļam vairākas gandrīz parabolas formas jumta mājas.
Dzeltens opelis.
Vēl tik ieskrienu tuvējā Kaizerā pēc vakariņām un drošības pēc nopērku arī vietējos "roltonus".
Gandrīz sveiciens no mājām ir ķimeņu siers, kurš gan kaut ko nesatur, tāpēc izskatas dīvaini caurspīdīgs.
Izrādās, ka Kaizerieši (tā, kā uzņēmuma logo ļoti atgādina turku tējas krūzi, tad pieņemu, ka īpašnieki veikalu ķēdei ir turki) parūpējušies arī par pārējām minoritātēm un veikalā ir daudz poļu zupu burciņās. Jau ēstais Žureks un Fļaki.
Tas gan nav vienīgais. Blakus krievu šņabim, šokolādei "Aļonka" un iebiezinātajam pienam, pamanu Baltijas šprotes. Arī šprotes "Rīga".
Un izrādās, ka nedaudz augstāk, pilnīgi skaidrā latviešu valodā nopērkama Granātābolu sula no Guttas! :)
Vācieši nemēģina bērnus atradināt no neveselīgas vārītās desas, viņi to bērniem iebaro, pārvēršot par bitīti Maiju vai lācīti!
Lieta izmēģināšanai nākotnē: Berlīnē tik populārais "Berliner Kindl" alus ar dažādām garšiņām, kā arī šeit - ar iespēju nopirkt klasisko "Berliner Kindl" un atsevišķi sīrupus garšai.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru